No 12.03.2020, kad tika izsludināta ārkārtas situācija Latvijā, saistībā ar COVID-19 izplatību, jebkuras turpmākās valdības darbības un pieņemtie lēmumi, būtiski ietekmēja uzņēmumu turpmāko spēju veiksmīgi darboties. Lai mazinātu situācijas negatīvās sekas uzņēmumiem, kuriem radušās problēmas ar naudas plūsmu un tekošajiem norēķiniem, marta beigās tika pieņemti likuma grozījumi par aizliegumu kreditoriem iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu līdz 01.09.2020, atbilstoši noteiktām pazīmēm. Tas būtiski ietekmēja kopējo pasludināto maksātnespēju skaitu: kopš 12.03.2020 līdz 31.05.2020 ir pasludinātas 67 maksātnespējas juridiskām personām jeb mazāk par 49%, salīdzinoši ar to pašu laika periodu 2019.gadā. Publiskajos avotos nav informācija par iesniedzējiem, bet tās varēja būt jau iesāktās lietas pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, gan iesniedzēji varēja būt paši uzņēmumi. Pašlaik kritums ir būtisks, un ir samērā lielas bažas par krasu lietu pieaugumu rudenī, kad liegums iesniegt pieteikumus vairs nebūs spēkā.

Ja apskata nozares, kurām šai laikā ir pasludinātas maksātnespējas, tad dominē tādas nozares, kā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība, restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, un sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, kas būtiski neatšķiras no iepriekšējā gada, kad pirmajā pozīcijā bija ēdināšanas nozares uzņēmumi, kā arī ēku būvnieki, kam sekoja kravu pārvadājumi pa autoceļiem. Jāpiemin, ka ēdināšanas nozare vienmēr bijusi starp augsta kredītriska nozarēm, kur to spēja nodrošināt tekošo maksātspēju ir samērā ierobežota. Attiecīgi ikvienā lielākā vai mazākā krīzē, šī būs starp pirmajām nozarēm, kas izjutīs grūtības saimnieciskās darbības nodrošināšanā. Tajā pašā laikā nozarē ienāk jauni uzņēmumi samērā bieži. No kopumā 2020. gada pirmajos 5 mēnešos dibinātiem 3716 uzņēmumiem, vairāk kā 110 uzņēmumi dibināti ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur 25 reģistrēti tieši ārkārtas situācijas laikā. Interesanti, ka šajā gadā reģistrēto kopējo uzņēmumu vidū ir jau 11 tādi, kas uzsākuši likvidācijas procesu, neilgi pēc dibināšanas, visticamāk pat neuzsākot aktīvu darbību, neredzot tālākas iespējas darboties, saskaroties ar ārkārtējo situāciju valstī.

Vieni no lielākajiem uzņēmumiem pēc apgrozījuma 2018.gadā, kam COVID-19 laikā tika pasludināta maksātnespēja:

Uzņēmuma nosaukums	Nozare	Apgrozījums, EUR, 2018	Tīrā peļņa vai zaudējumi, EUR, 2018	Darbinieku skaits 2018	Darbinieku skaits 2019	Kopējie maksājumi valsts kopbudžetā, EUR, 2018	Kopējie maksājumi valsts kopbudžetā, EUR, 2019
SIA ZĪLĪTE (Reģ.Nr. 40103010079)	Kravu pārvadājumi pa autoceļiem	5.7 milj.	-201.7 tūkst.	94	76	132.3 tūkst.	356 tūkst.
SIA AVTOKOM (Reģ.Nr40103648180)	Kravu pārvadājumi pa autoceļiem	4.5 milj.	21.4 tūkst.	84	126	167 tūkst.	440.8 tūkst.
SIA BJB (Reģ.Nr40003904888)	Kuģu un peldošo iekārtu būve	3.6 milj.	-19.5 tūkst.	37	10	-310.2 tūkst.	88 tūkst.

Ja pašlaik esam solidāri, un arī likums aizstāv grūtībās nonākušos, cik ilgi uzņēmumi spēs izturēt ierobežojumus tekošās naudas plūsmas nodrošināšanai? Vai gadījumā nebūs viļņveidīgas situācijas rudenī, ziemā, kad paši piegādātāji tomēr vairs nespēs pagarināt maksājumu termiņus un būs spiesti rīkoties?