Kokskaidu granulu ražošanas līderis Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atver savu ceturto ražotni, tādējādi pieaugs granulu ražošana un eksports

Ražotnes izveide tika uzsākta pērn, bet testa režīmā tā sāka strādāt jau šā gada vasarā. SIA Latgran šobrīd ir lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, un jaunā ražotne tikai nostiprinās uzņēmuma pozīcijas šajā jomā. 17 milj. eiro vērtā investīcija ir lielākā meža nozarē, kuras rezultātā mazvērtīgā koksne tiks pārvērsta produktā ar augstāko iespējamo pievienoto vērtību – kokskaidu granulās. To, ka šis investīciju projekts ir būtisks arī Skandināvijas uzņēmējiem, apliecināja meža nozares giganta Billerudkorsnas (kura meitas kompānija Latvijā ir viens no ražošanai nepieciešamās koksnes izejvielu piegādātājiem) prezidenta Pera Lindberga klātbūtne. «Apsveicami, ka šāda ražotne ir tapusi pie Gulbenes, kur ir neizmantotas mazvērtīgās koksnes rezerves, vienlaikus tās ir jaunas darba vietas, kā arī Latvijas eksporta pieaugums,» situāciju vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš steidz piebilst, ka nozarē dažādās tapšanas stadijās ir vēl vairāki lielbudžeta investīciju projekti.

Ceturtā ražotne

«Aiz Krāslavas, Krustpils un Jaunjelgavas šī ir ceturtā kokskaidu granulu ražotne, ko Latgran izveidojis Latvijā,» stāsta SIA Latgran valdes loceklis Mārtiņš Zvejnieks. Viņš atzīst, ka uzņēmums līdz šim spējis atvērt jaunu ražotni ar trīs gadu intervālu – 2005. gadā Jaunjelgavā darbu sāka pirmā kokskaidu granulu ražotne ar jaudu 80 000 t , 2008. gadā Krustpilī – ar 150 000 t jaudu, 2011. gadā Krāslavā – ar jaudu 150 000 t un tagad, 2014. gadā, – Gulbenē. «Šobrīd uzņēmuma īpašnieku plānos nav jaunu kokskaidu granulu ražotņu izveides projektu Latvijā,» tā uz jautājumu par iespējām būvēt vēl kādu ražotni atbild M. Zvejnieks. Viņš arī norāda, ka Gulbenes kokskaidu granulu ražotne ir izveidota, izmantojot ES struktūrfondu atbalstu Augstas pievienotās vērtības investīciju programmā 1,28 milj. eiro apmērā.

Par 50% vairāk

Jaunajā ražotnē saražotās kokskaidu granulas paredzēts eksportēt uz Skandināvijas valstīm un Lielbritāniju. «Noieta tirgi nemainās, tikai spēsim eksportēt lielākus apjomus,» tā M. Zvejnieks. Pērn SIA Latgran trijās ražotnēs – Jaunjelgavā, Krustpilī un Krāslavā – saražoja nedaudz vairāk par 0,4 milj.t bet 2015. gadā jau būs ap 0,6 milj. t. «Ražošanas un eksporta pieaugumā jauno Gulbenes ražotni varēs just tieši 2015. gadā,» uzsver M. Zvejnieks. Viņš arī norāda, ka līdz ar jauno ražotni palielināsies kopējais koksnes patēriņš. Tiek lēsts, ka Gulbenes ražotne patērēs aptuveni vienu miljonu berkubikmetru skaidu. Tā kā ražotne izvietota līdzās dzelzceļa atzaram, tad granulas uz ostu tiks vestas pa to.

Samazinās bezdarbu

Līdz ar Latgran ražotnes izveidi Gulbenē iegūst 28 jaunas darba vietas, taču tās netiešā ietekme uz nodarbinātību varētu būt vēl lielāka, jo papildu darba vietas radīsies pakalpojumu jomā. Kopumā, pēc M. Zvejnieka sacītā, uzņēmumā pašlaik strādājot aptuveni 100 darbinieku. Līdz ar lielākiem ražošanas un eksporta apjomiem tiek plānots arī lielāks uzņēmuma neto apgrozījums.

Alternatīva iespēja

Savukārt mežsaimnieki un mazvērtīgās koksnes, kā arī papīrmalkas tirgotāji spriež, ka granulu ražotnes un ar biokurināmo darbināmas katlumājas un koģenerācijas stacijas ir alternatīva papīrmalkas pieprasījuma kritumam perspektīvā. «Tas, ka Gulbenes apkaimē ir izveidots viens liels mazvērtīgās koksnes patērētājs, ir pozitīvi, jo mežsaimniekiem palielināsies šī sortimenta realizācijas iespējas, vienīgi žēl, ka šādus lieljaudas biokurināmā ražotņu projektus īsteno ārzemnieki, nevis pašmāju uzņēmēji,» situāciju vērtē meža īpašnieks un Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs Māris Liopa. Viņš atgādina, ka papīrmalkas tirgus ir gluži kā amerikāņu kalniņi – te augšā, te atkal lejā. Jāņem vērā, ka Latvijā nav celulozes ražotnes, arī Somijas un Zviedrijas celulozes ražotāji Baltijā un Latvijā iepērk savās mītnes zemēs iztrūkstošo papīrmalku. Tieši tādēļ arī «amerikāņu kalniņi» ar lielu pieprasījumu un augstām cenām ļoti strauji mainās ar niecīgu pieprasījumu un zemām cenām. Papīrmalkas pārdevējiem vēl atmiņā ir 2007. gada rekordcenas, kad 50 Ls par m3 šķita kā ikdiena, bet šobrīd līdzinās pasakai vai fantastikai. «Normālam Latvijas privātmežu īpašniekam (vidējā platība ap 9 ha) ir grūti sekot šīm svārstībām un niansēm ap tām, tāpēc jaunas kokskaidu granulu rūpnīcas ir tieši tas, kas var labi amortizēt šādas krasas svārstības pieprasījumam un vienlaikus cenām,» tā M. Liopa. Viņš atgādina, ka ir arī citi interesanti piemēri Latvijā, kur kokzāģētājs saražoto celulozes šķeldu pārstrādā kokskaidu granulās, nevis cenšas izlēkāt līdzi celulozes izejvielas iepircēju vēlmēm. Aptaujātie mežsaimnieki, kokrūpnieki uzskata, ka papildu jaudu ienākšana granulu ražošanā ir pozitīvs solis, kura nozīmi varētu novērtēt tikai perspektīvā. «Domāju, aizaugušas lauksaimniecības zemes ir indikators, kas liecina, ka mazvērtīgās zemes Latvijā nebūt nav pilnībā izmantotas un tādējādi ir vieta vēl jaunām kokskaidu granulu ražotnēm,» tā uz jautājumu, vai no izejvielu pieejamības viedokļa vieta ir vēl kādai granulu ražotnei, atbild M. Liopa.