2021. gadā joprojām bija jūtama Covid-19 izraisītās pandēmijas ietekme Eiropā un it īpaši kopējā ekonomiskajā stāvoklī. Kopš 2020.gada makroekonomiskā situācija ir uzlabojusies, bet, joprojām uzņēmumu stabilitāte ir vāja dažās tautsaimniecības nozarēs, un maksātnespējas rādītāji neatspoguļo patieso situāciju, jo tiek pieņemti uzņēmējiem neizdevīgi politiskie lēmumi, kā arī ieviestas 0 procentu likmes. Šādi lēmumi tika pieņemti, balstoties uz krīzes situāciju 2020.gadā un lai novērstu turpmāku ekonomisko ķēdes reakciju, kuras rezultātā ir izveidojušies dažādi “zombiju” jeb stagnējoši uzņēmumi, kas ir dzīvotspējīgi tikai pašreizējos tirgus apstākļos un nespētu pārdzīvot pārmaiņas (piemēram, procentu likmju pieaugumu). COVID izraisītā krīze ir neatgriezeniski izmainījusi daudzu nozaru uzņēmējdarbības modeļus (piemēram, tirdzniecības nozares), un arī turpmākajā laikā šo pārmaiņu temps paātrināsies.

Šī aptauja apskata kopējo Eiropas uzņēmumu stabilitāti, konkrētāk – maksātnespēju un maksātspējas risku. Īpaša uzmanība tika pievērsta vidēja izmēra eksporta uzņēmumiem, kuri paši neražo produkciju vai arī to tirdzniecības bāzes atrodas citās Eiropas valstīs un ir ļoti būtiski izprast ekonomiskos riskus, kas ir saistīti ar biznesa partneriem otrpus robežai.

2021.gadā uzņēmumi joprojām saskārās ar nopietniem ierobežojumiem, kā rezultātā biznesa aktivitāte dažādos sektoros noveda līdz zaudējumiem. Valdības atbalstīja ekonomiku un patērētājus ar daudzām palīdzības paketēm (atbalstiem, grantiem), lai mazinātu pandēmijas ietekmi. Rietumeiropas valstīs gada laikā reģistrēta 110 451 uzņēmumu maksātnespēja, kas salīdzinot ar 2020.gadu, ir samazinājies par 5,1%, kad tas bija 116 446. Jau 2020.gadā maksātnespējas rādītājus ietekmēja COVID-19 izraisītā pandēmija, un tie bija ievērojami samazinājušies valdības iejaukšanās dēļ. Kopumā, maksātnespējas skaits ir samazinājies par aptuveni 50 tūkst. kopš pandēmijas sākuma (2019.gadā tie bija 159 832 uzņēmumi). Diemžēl šie skaitļi rada aizvien lielākas aizdomās par tā saucamo “zombiju” uzņēmumu skaita palielināšanos.

Pat ja maksātnespējas rādītāji pilnībā neatspoguļo COVID-19 krīzes ekonomisko ietekmi, maksātnespējas gadījumu skaits pieaug Šveicē, Grieķijā, Apvienotajā Karalistē, Somijā, Itālijā un Dānijā. Tomēr daudzās valstīs maksātnespējas gadījumu skaits ir turpinājis samazināties, piemēram, Nīderlandē, Vācijā un Francijā.

Izpētot Rietumeiropas valstu 3 miljonu uzņēmumu iesniegtos gada pārskatus, bilances rādītāji norāda uz krīzes negatīvajām sekām kopš 2020.gada sākuma, jo to uzņēmumu īpatsvars, kuriem bija negatīva peļņas norma (t. i., kuri uzrādīja zaudējumus), ievērojami palielinājās - līdz 26,7% (2019.gadā tie bija 21,9%). Šie uzņēmumi ir potenciālie maksātnespējas kandidāti nākamajos gados. Tajā pašā laikā, salīdzinoši daudz uzņēmumi (18,0%) ziņoja par ļoti augstu peļņas normu salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas liecina, ka jauni biznesa modeļi krīzes apstākļos un strukturālās izmaiņas veicināja lielāku uzņēmumu peļņu.

Salīdzinot situāciju Rietumeiropas valstīs ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, 2021.gadā maksātnespējas gadījumu skaits tajās palielinājās - tika reģistrēti 39 tūkst. uzņēmumu maksātnespējas gadījumi divpadsmit aplūkotajās valstīs. Tas ir par 5,9% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo, 2020.gadu. Horvātijā, Rumānijā, Slovākijā, Čehijā un Ungārijā reģistrēts pieaugošs maksātnespējas gadījumu skaits. Turpretim Bulgārijā, Polijā un Baltijas valstīs strauji samazinājies. Rietumeiropas valstīs vislielākais maksātnespēju skaits absolūtajos skaitļos ir pakalpojumu nozarē (kopā – 47 500 uzņēmumi) un tas pieauga līdz 43% (2020.gadā tie bija 42,3%), savukārt tirdzniecības sektora maksātnespējas gadījumu īpatsvars ir samazinājies (no 30,1% līdz 28,5%). Austrumeiropā maksātnespējas jomā joprojām dominē tirdzniecības nozare. Piemēram, Horvātijā, Lietuvā, Rumānijā un Čehijā šī nozare veido vairāk nekā 40% no visiem maksātnespējas gadījumiem.

Lai iepazītos ar pilnu pētījumu, spiediet šeit!

Avots: CREDITREFORM.