2024. gads Eiropas ekonomikai bija vājas izaugsmes periods, ko noteica sarežģīta globālā situācija. Galvenie faktori bija augstās enerģijas cenas un ģeopolitiskā nenoteiktība. Eiropas Centrālā banka turpināja inflācijas ierobežošanu, kas savukārt mazināja investīcijas, īpaši būvniecības un nekustamā īpašuma sektoros. Reālo ienākumu kritums un nenoteiktība vājināja patērētāju noskaņojumu un samazināja pieprasījumu.

Rietumeiropā turpinājās uzņēmumu maksātnespēju pieaugums. Salīdzinājumā ar 2023. gadu tās pieauga par 12.2%, sasniedzot 190 449 gadījumus, augstāko līmeni kopš 2013. gada. Kopš zemākā punkta 2021. gadā, kad reģistrēti 112 686 gadījumi, maksātnespēju skaits ir pieaudzis gandrīz par 70%, un prognozes liecina, ka pieaugums turpināsies. Situāciju pasliktināja augstās enerģijas izmaksas, noturīga inflācija, COVID-19 pandēmijas sekas un uzņēmumu nespēja palielināt ieņēmumus, kas būtiski ietekmēja finanšu stabilitāti.

2024. gadā uzņēmumu maksātnespējas Rietumeiropā pieauga visās valstīs, izņemot Dāniju un Lielbritāniju. Straujākais pieaugums bija Grieķijā (42.5%), Īrijā (32%) un Nīderlandē (31.7%). Vācijā, Austrijā, Šveicē un Francijā pieaugums bija divciparu skaitļos, bet Portugālē, Norvēģijā un Somijā zemāks par vidējo.

Maksātnespēju skaits lielākajā daļā valstu pārsniedza 2019. gada līmeni. Francija 2024. gadā veidoja vislielāko daļu no Rietumeiropas uzņēmumu maksātnespējām (34.7%), kam sekoja Lielbritānija (13.2%), Skandināvijas valstis (12.8%) un Vācija (11.6%). Salīdzinot ar 2019. gadu, Francijas un Lielbritānijas īpatsvars ir palielinājies, bet Skandināvijas valstu daļa samazinājusies.

Maksātnespējas pieauga visās galvenajās nozarēs. Būvniecībā kāpums sasniedza 15.4%, ko veicināja augstās izmaksas un noturīga inflācija. Pakalpojumu nozarē pieaugums bija 14.2%, turpinoties vājam pieprasījumam. Tirdzniecībā kāpums bija mērenāks, liecinot par pakāpenisku stabilizēšanos. Apstrādes rūpniecībā maksātnespēju skaits pieauga par 9.3%, tomēr joprojām saglabājās tuvu 2019. gada līmenim.

Centrālajā un Austrumeiropā 2024. gadā maksātnespēju skaits pieauga lielākajā daļā valstu, svārstoties no 56.7% Polijā līdz 2.1% Slovākijā. Otra lielākā pieauguma valstī bija Latvija, kur maksātnespējas pieaugums sasniedza 19% salīdzinājumā ar 2023. gadu. Tikai Bulgārijā, Čehijā un īpaši Ungārijā maksātnespējas samazinājās – Ungārijā kritums sasniedza -56.2%. Zemo rādītāju dēļ Ungārijā reģiona kopējais maksātnespēju skaits samazinājās līdz 39 681 gadījumam, kas būtiski mazāk nekā gandrīz 65 tūkstoši iepriekšējā gadā un atbilst 2021. gada līmenim. Daudzās valstīs, īpaši Lietuvā, Latvijā, Polijā un Horvātijā, maksātnespēju rādītāji joprojām nav sasnieguši 2019. gada līmeni, kas norāda uz daļēju uzņēmējdarbības stabilitāti pēc pandēmijas un ekonomiskajiem satricinājumiem.

Turcijā 2024. gadā maksātnespējas pieauga par 20.9%, sasniedzot 32 591 gadījumu, jau sesto pieauguma gadu pēc kārtas. Īpaši straujš kāpums bija tirdzniecības sektorā. Savukārt, salīdzinoši ASV maksātnespējas pieauga par 16.6%, sasniedzot 30 009 gadījumus, taču joprojām ir zem pirms pandēmijas līmeņa. Uzņēmumu situāciju turpina apgrūtināt augstās procentu likmes un vājais patēriņš.

Ņemot vērā, ka ekonomiskā izaugsme ietekmē uzņēmumu maksātnespējas, pastāv neliela, bet pamatota cerība, ka situācija 2025. gadā uzlabosies. Eiropas Komisija samazinājusi šī gada izaugsmes prognozi no 1.3% līdz 0.9%, tomēr bažas par recesiju pagaidām ir mazinājušās. Prognozes liecina, ka nākamgad Rietumeiropā maksātnespēju pieaugums, visticamāk, būs neliels vai var pat apstāties.



Pilnu pētījuma versiju iespējams izlasīt šeit: https://www.creditreform.de/aktuelles-wissen/pressemeldungen-fachbeitraege/news-details/show/unternehmensinsolvenzen-in-europa-jahr-2024