2023. gads Eiropas ekonomikai bija sarežģīts gads. Ekonomiskajai zonai nācās cīnīties ar vāju izaugsmi. Globālie ekonomiskie stimuli lielākoties nepiepildījās, savukārt pieaugošā ģeopolitiskā spriedze palielināja nenoteiktību. Centrālā banka (ECB) ierobežoja inflāciju, paaugstinot procentu likmes, kā arī patēriņu un investīcijas.

Tādējādi 2023. gadā Rietumeiropā turpināja pieaugt maksātnespējas gadījumu skaits. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits pieauga par aptuveni 21%, sasniedzot nedaudz mazāk nekā 170 000 gadījumu. Šobrīd situācija ir izlīdzinājusies un šobrīd ir virs pirms pandēmijas līmeņa. 2023. gadā maksātnespējas gadījumu skaits Rietumeiropā pārsniedza rādītājus no 2017. līdz 2019. gadam. To galvenokārt noteica sliktā ekonomiskā situācija - to saasināja iepriekšējās krīzes, piemēram, enerģijas izmaksu pieaugums, inflācija un Covid-19. Daudzu uzņēmumu ekonomiskā situācija pasliktinājās, kas palielināja spiedienu maksātnespējas procesa uzsākšanai.

Maksātnespējas rādītāji pieauga lielākajā daļā Rietumeiropas valstu - īpaši strauji Nīderlandē (par 54,9 %) un Francijā (par 35,6 %). Par vairāk nekā 20 procentiem tie pieauga arī Zviedrijā, Īrijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā. Turpretī Dānijā, Luksemburgā, Spānijā un Portugālē bija vērojams samazinājums. Rietumeiropā dominēja Francija (33,0 %) un Apvienotā Karaliste (15,6 %). Skandināvijas valstu maksātnespējas darījumu īpatsvars nedaudz samazinājās, bet Vācijas īpatsvars saglabājās stabils. Maksātnespējas rādītāju procentuālais pieaugums mērāms divciparu skaitļos visās galvenajās ekonomikas nozarēs. Īpaši straujš pieaugums bija vērojams tirdzniecības nozarē (24,8 %) un mērenāks pakalpojumu nozarē (16,2 %). Apstrādes rūpniecībā maksātnespējas tendence paātrinājās, un pieaugums bija lielāks nekā iepriekšējā gadā. Tomēr skaitļi apstrādes rūpniecībā joprojām ir nedaudz zemāki par 2019. gada rādītājiem. Attiecībā uz uzņēmumu finansiālo stāvokli: Pēc nelielas peļņas situācijas uzlabošanās 2021. gadā pozitīvā tendence, šķiet, atkal ir beigusies. Arvien vairāk uzņēmumu 2022. gadā reģistrēja zaudējumus vai ļoti zemu peļņas normu (47,4 %; iepriekšējā gadā - 46,2 %). Tajā pašā laikā 18,8 % uzņēmumu bija ļoti augsta peļņas norma, kas pārsniedza 25 %. Turpretī Rietumeiropas uzņēmumu pašu kapitāla rādītāji 2022. gadā palielinājās. To uzņēmumu īpatsvars, kuru pašu kapitāla īpatsvars pārsniedz 50 %, palielinājās līdz 48,3 %, savukārt to uzņēmumu īpatsvars, kuru pašu kapitāla īpatsvars ir ļoti zems - mazāks par 10 %, samazinājās līdz 21,4 %. Salīdzinājumā ar 2013. gadu tagad ir ievērojami mazāk uzņēmumu ar zemu pašu kapitāla īpatsvaru. Tas saistīts arī ar aizņemtā kapitāla izmaksu pieaugumu.

Rietumeiropā ir samazinājies vidējais apgrozījuma dienu atlikums. Tas samazinājās no 50,5 dienām iepriekšējā gadā līdz 48,8 dienām 2022. gadā, sasniedzot zemāko līmeni 10 gadu laikā. Piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem tas nozīmē, ka ir saīsinājies laiks, kas nepieciešams, lai norēķinātos par pakalpojumiem vai precēm.

Maksātnespējas rādītāji pieauga arī Austrumeiropā, un par aptuveni 8 % palielinājumu lielā mērā ir atbildīga Ungārija. Sešās no divpadsmit analizētajām valstīm gadījumu skaits samazinājās. Lielākais samazinājums bija Horvātijā (mīnus 22,3 %) un Latvijā (mīnus 21,2 %). Papildus Ungārijai pieaugums reģistrēts arī Igaunijā, Slovākijā, Serbijā, Slovākijā un Čehijā. Kopumā Austrumeiropā tika reģistrēti gandrīz 65 000 uzņēmumu maksātnespējas gadījumu - salīdzinājumā ar nedaudz vairāk nekā 60 000 gadījumu iepriekšējā gadā. 30 Uzņēmumu maksātnespēja Eiropā - 2023. gads Amerikas Savienotajās Valstīs 2023. gadā reģistrēts ievērojams uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums (plus 19,3 %) - 25 627 gadījumi (iepriekšējā gadā - 21 479 gadījumi).



https://www.creditreform.de/footer/creditreform/presse/shownews/show/unternehmensinsolvenzen-in-europa-jahr-2023