lv
Pieslēgties Reģistrēties
IKGADĒJAIS CREDITREFORM MAKSĀTNESPĒJAS PĒTĪJUMS
Krievijas karaspēka iebrukums Ukrainā 2022. gada februāra beigās būtiski mainīja ekonomiskos pamatnosacījumus visā Eiropā. Rietumvalstis uz uzbrukumu reaģēja ar tālejošām ekonomiskām sankcijām pret Krieviju, kas satricināja pasaules tirgu. Austrumeiropas kara tiešās sekas - sākās straujš enerģijas cenu kāpums, jo Krievija pārstāja būt galvenā un lielākā naftas un dabasgāzes eksportētāja. Reizēm bailes no enerģijas trūkuma kļuva reālas. Enerģijas cenu kāpums izraisīja Eiropas valstīs strauju inflācijas kāpumu, kā dēļ Eiropas valstīs iestājās vispārējā inflācija ar līmeni 10% un vairāk. Ekonomiskā augšupeja, kas sākās pēc pandēmijas ierobežojumu beigām, 2022. gada laikā apstājās, tādējādi līdz gada beigām valstīs iestājās un izplatījās recesijas noskaņojums. Papildus tam, centrālās bankas, cīnoties pret inflāciju, paaugstināja procentu likmes, kas palielināja slogu Eiropas uzņēmumiem, kuri vēl nebija pilnībā atguvušies no COVID-19 krīzes. Šajā brīdī valstu valdībām bija jāiejaucas ar atbalsta pasākumiem patērētājiem un uzņēmumiem, lai vismaz nedaudz mazinātu cenu sprādzienu.

Šajā rakstā ir izpētīta uzņēmumu stabilitātes situāciju Eiropā attiecībā uz maksātnespēju un maksātnespējas risku. Šo informāciju (kādi ekonomiskie riski pastāv ar to darījumu partneriem otrpus robežai) ir īpaši būtiski zināt vidējiem eksporta uzņēmumiem, kas nav pārstāvēti ar savām ražošanas vai tirdzniecības bāzēm citās Eiropas valstīs.

- Maksātspējas rādītāji Rietumeiropā

2022. gadā bija novērojams uzņēmumu maksātnespējas pieaugums Rietumeiropas valstīs, kas šīs analīzes izpratnē attiecas uz ES-14 valstīm, kā arī Norvēģiju, Šveici un Lielbritāniju. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu (2021.gadā: 112 686 gadījumi), uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits palielinājies par 24.2%. Kopumā tika reģistrēti nedaudz mazāk par 140 000 uzņēmumu maksātnespējas gadījumiem. Šie ir augstākie rādītāji kopš 2019. gada.

Manāms maksātnespējas lietu pieaugums bija visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs. Tirdzniecības nozarē (t.sk. viesnīcās un restorānos) gadījumu skaits gada laikā pieauga par 34.5%. Šī attīstība atspoguļo sarežģītos COVID-19 gadus un pašreizējo vājo patēriņu rekordaugstās inflācijas dēļ. Būvniecības nozarē maksātnespējas gadījumu skaits pieauga par 24.7%, bet pakalpojumu nozarē - par gandrīz 20%. Vēl pagājušajā gadā (2021) divās tautsaimniecības nozarēs (tirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā) bija vērojama maksātnespējas samazināšanās tendence.

Lielākā daļa maksātnespējas gadījumu notikuši pakalpojumu nozarē. Tomēr pat ar šiem 41.3% maksātnespējas gadījumu īpatsvars ir mazāks nekā iepriekšējā gadā (2021: 42.8%). Samazinājās arī apstrādes rūpniecības īpatsvars (no 9.9% līdz 9%). Maksātnespējas gadījumu īpatsvars būvniecības nozarē gandrīz nemainījās – 18.8%, tomēr ilgtermiņā var novērot maksātnespējas gadījumu lejupslīdi. 2022. gadā tirdzniecība (t.sk. viesnīcas un restorāni) veidoja 30.9% no visām maksātnespējas gadījumiem, salīdzinot ar tikai 28.5% iepriekšējā gadā (2021. gadā).

- Maksātnespējas rādītāji Austrumeiropā

Septiņās no divpadsmit aptaujātajām valstīm reģistrēts maksātnespējas lietu skaita pieaugums. Īpaši izteikts procentuālais pieaugums bija Ungārijā, Bulgārijā un Lietuvā, bet piecās valstīs maksātnespējas lietu skaits samazinājies, proti, Igaunijā, Polijā, Serbijā, Slovēnijā un Čehijā. Kopumā Austrumeiropā reģistrēti 60 010 uzņēmumu maksātnespējas gadījumi. Iepriekšējā gada līmenis (2021: 39 095 gadījumi) tika nepārprotami pārsniegts. Bulgārijā maksātnespējas rādītāji strauji pieauga par gandrīz 62%. Galvenais iemesls šādam palielinājuma bija tas, ka gada laikā beidzās COVID-19 pandēmijas radītais valsts atbalsts uzņēmumiem. Vissmagāk skartās nozares bija viesmīlība un tūrisms, tomēr ar 849 maksātnespējas lietām, to skaits saglabājās mazāks nekā 2020. vai 2019. gadā.

- Maksātnespēja Baltijas valstīs

Igaunijā 2022.gadā ir samazinājies maksātnespējas gadījumu skaits. Pēc tam, kad iepriekšējā gadā (2021) 107 uzņēmumiem bija jāiesniedz maksātnespējas pieteikums, lietu skaits samazinājies līdz 98. Tādējādi maksātnespējas lietu skaits ir zemā līmenī, un līdz šim nav noticis iepriekš sagaidītais maksātnespējas lietu palielinājums. Tas ļauj secināt, ka daudzi uzņēmumi ir pielāgojušies jaunajiem apstākļiem.

Latvijā uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits bija par 27.3% lielāks nekā iepriekšējā gadā. Tomēr maksātnespējas gadījumu skaits 2021. gadā bija ļoti zems, un, pirms-COVID līmenis netika sasniegts. Kopumā 2022.gadā reģistrēti 308 maksātnespējas gadījumi, bet no 2017. līdz 2019. gadam vidējais gadījumu skaits katru gadu bija gandrīz 600. 2022. gada laikā tika atcelti gandrīz visi COVID-19 ierobežojumi tautsaimniecības nozarēs, bet tajā pašā laikā uzņēmējiem radās jauni slogi, piemēram, materiālu cenu kāpuma veidā. Lielākā daļa maksātnespējas lietu 2022. gadā bija tirdzniecības un pakalpojumu nozarēs.

Lietuvā 2022. gadā reģistrēts ievērojams uzņēmumu maksātnespējas pieaugums (par 49.5%). Pēc skaitļu krituma 2020./2021. COVID-19 gados, šī tendence ir mainījusies un, lai gan, 2022. gadā maksātnespējas gadījumu skaits Lietuvā bija nedaudz vairāk par 1100 — maksātnespējas gadījumu skaits joprojām bija krietni zem pirms-COVID līmeņa. Lielākā daļa maksātnespējas procesa tika ierosināti tirdzniecības nozarē.

- Maksātnespējas rādītāji ASV

Atšķirībā no Eiropas uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits ASV turpināja samazināties. 2022. gadā kopumā reģistrētas 21 396 uzņēmumu maksātnespējas. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu (2021: 22 339 gadījumi), tas ir samazinājums par 4.2%. Pēdējo reizi maksātnespējas lietu skaita pieaugums tika fiksēts 2019. gadā, samazināšanās tendence manāmi samazinās un vēl pagājušajā gadā tika reģistrēts kritums par aptuveni 31%. Valsts atbalsta programmu termiņš pakāpeniski beidzās 2022. gada laikā, vienlaikus pieaugot parādu slogam pieaugošo procentu likmju dēļ. Procesu skaits saskaņā ar kreditoru aizsardzību ar ASV maksātnespējas likuma 11. pantu jau ir nedaudz pieaudzis par aptuveni 2%. Pieauga arī 11. likuma nodaļas maksātnespējas gadījumu īpatsvars visās uzņēmumu maksātnespējas gadījumos un 2022.gadā bija 17.8% (iepriekšējā gadā: 16.7%).

- Secinājumi

Enerģijas cenu krīzes un inflācijas rezultātā 2022. gadā Eiropā ievērojami palielinājās uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits. Rietumeiropā (ES-14, Apvienotā Karaliste, Šveice, Norvēģija) uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits pieauga par stabiliem 24% līdz 139 973 gadījumiem (2021.: 112 686). Austrumeiropas valstīs uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits palielinājās par vairāk nekā 53%.

Pēc divu gadu ārkārtīgi zemiem rādītājiem, maksātnespējas aktivitāte Rietumeiropā normalizējās. Pašreizējais pieaugums, iespējams, ir saistīts arī ar izlīdzināšanas efektu, turklāt uzņēmumiem bija jātiek galā ar izmaksu pieaugumu enerģijas cenu inflācijas un procentu likmju maiņas dēļ. Tomēr maksātnespējas apjoms Rietumeiropā joprojām ir zemāks par līmeni, kāds bija pirms COVID-19 krīzes. Maksātnespējas rādītāji manāmi pieauga visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs. Pieaugums virs vidējā bija tirdzniecībā (t.sk. viesnīcu un restorānu nozarē), kur gada laikā fiksēts kāpums par 34.5%.

Atguvušies arī ir uzņēmuma pašu kapitāla rādītāji, tomēr, joprojām var redzēt COVID-19 perioda negatīvās sekas. Nedaudz samazinājies uzņēmumu īpatsvars ar ļoti zemu pašu kapitāla rādītāju - no 22.6% (2020) līdz 22.0% (2021). Tajā pašā laikā uzņēmumu īpatsvars, kuru pašu kapitāla rādītājs pārsniedz 50%, palielinājās par vienu procentpunktu līdz 47.2%, kas ir augstākais līmenis pēdējo desmit gadu laikā.

Atšķirībā no Rietumeiropas, maksātnespējas rādītāji Austrumeiropā šobrīd ir ievērojami augstāki nekā pirms COVID-19 krīzes. 2022. gadā Austrumeiropā kopumā reģistrētas 60 010 uzņēmumu maksātnespējas, tādējādi tika nepārprotami pārspēts iepriekšējā gada līmenis (2021. gadā – 39 095 gadījumi). Septiņās no divpadsmit aptaujātajām valstīm reģistrēts maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums, īpaši cieta Ungārija, Bulgārija un Lietuva, bet piecās valstīs samazinājies maksātnespējas lietu skaits.

Lai izlasītu pilnu rakstu, spied uz linka: !

Avots: CREDITREFORM.